Ko vēl labu varētu padarīt pirms telšu sezonas sākuma, rušināšanās dārza darbos vai vienkārši sēžot mājās gaišākos pavasara novakaros?
Kā būtu ar stāstu no Pauļa Zibeikas, Pēternieku pagasta Zušu mājām, kuru tam stāstījis vectētiņš no Ozolniekiem? Vai iepazīt atmiņas par kolektīvām medībām Jelgavā pie Ozolniekiem: “Zaķu atklāšana. Nošāvu 1 caunu un 1 zaķi. Zaķi ar dubleti- jaunais. Redzēti: 2 aļņi, 11 stirnas, irbes-2, zaķi-2. Pavisam no 15 medniekiem 2 zaķi, 1 cauna, 1 irbe. Laiks silts, apmācies, nelīst, krīt lapas.”
Ieraksts ar numuru 804 stāsta, ka “reiz Ozolnieku pag. rakstvedis un vecākais braukuši no Jelgavas, pie Ozolmuižas parka, zirgs palicis stāvot, kāpies tik atpakaļ. Apskatījušies, ieraudzījuši zirgam gar galvu ēnu gājumu. Zirgs ātrāk negājis, kamēr ēnu gājums nobeidzies.”
Tie ir tikai daži piemēri no ierakstiem, kuri saistīti ar Ozolniekiem, bet ikviens var atrast savām interesēm un vietvārdiem piesaistītu latviešu folkloru. Ikviens var arī piedalīties, palīdzot atšifrēt manuskriptus, lai tajos rakstīto varētu automātiski meklēt, tulkojot ierakstus citās valodās, atpazīstot un precizējot fotogrāfijās redzamos cilvēkus un vietas, palīdzot noskaidrot folkloras pierakstītāju un teicēju personības.
Pilnīgi iespējams, ka lasot stāstus atrodat savus radus vai atpazīstat kādu no stāstījumiem. Failu atšifrēšana gan pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem, bet paši materiāli digitāli lietojami jebkuram vēstures, latviešu valodas vai aizraujošas lasāmvielas cienītājam.
Piemēram, šis ieraksts liek pasmaidīt negribot: “Saimniecei maize vienmēr iznākusi nesmeķīgāka kā kalpa sievai, prasījusi viņai kadēļ tā, kalpa sieva atteikusi, viņa mīcot tik ilgi, kamēr sūdu caurums slapjš. Saimniece nu mīcījusi ar, bet lūkajusi, lūkājusi, bet kā nebijis tā nebijis slapjš. Atnācis ganu zēns no ganiem, likusi tam raudzīt, puika atteicis: ai, saimniec, es nekā nevaru redzēt, tur viss ar mīklu sasmērēts.”
Šos un vēl aptuveni 3 miljonus folkloras vienību var atrast LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvē (LFK). Tā ir dibināta 1924. gadā un ir Latvijā senākais un lielākais folkloras vākšanas, uzglabāšanas, publicēšanas un izpētes centrs, kura pārziņā ir viens no Eiropas apjomīgākajiem folkloras arhīviem.
LFK norāda, ka viņu arhīvā glabājas rokraksti, skaņu un video ieraksti, kā arī fotomateriāli, kas portretē folkloras teicējus un folkloras vākšanas vēsturi Latvijā. Arhīva materiāli dokumentē tautas dzīvesveidu, pasaules uztveri, vēsturi un valodu vairāku gadsimtu garumā.
Digitālā arhīva mērķis ir padarīt tiešsaistē pieejamus un ērti lietojamus LFK glabātos materiālus – manuskriptus, attēlus, audio un video ierakstus, un citas vērtīgas folkloras materiālu kolekcijas. Tas ir pieejams bez maksas. Jebkuram ir dota iespēja ne tikai lasīt, skatīties un klausīties tautasdziesmas, teikas, pasakas u. c. žanrus, bet arī iepazīt folkloras materiālu kolekcijas kā unikālu vērtību, ko pierakstījuši, apkopojuši un LFK iesūtījuši Latvijas kultūrvēsturē nozīmīgas personas, daudzas Latvijas skolas, augstskolas un citas organizācijas.
Varbūt Ozolnieku bibliotēka un citas ieinteresētās organizācijas varētu pievienoties Sadarbības partneru un draugu sarakstam, bet varbūt tieši Tavs Personīgais devums papildinātu Latvijas folkloras krātuves resursus?
Rakstā izmantota informācija no garamantas.lv
