Brīvdabas ekspozīcijā autentiskā vietā rekonstruēts nocietinājumu sistēmas posms – blindāža un daļa no vācu aizsardzības pirmās līnijas- „vācu vaļņa”, kas ir vienīgais šāda veida objekts Baltijā, norāda muzeja informācijas vietne.
Muzeja iekštelpās iespējams aplūkot izstādi „Latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujas”, kur vairāk kā 200 fotogrāfijas, kauju shēmas un Tīreļpurva apkārtnē atrastie priekšmeti sniedz interesantas vēsturiskas liecības par tā laika notikumiem. Turpat arī lielākais kauju vietu makets Latvijā, kurā attēloti vairāki kvadrātkilometri Ziemassvētku kauju teritorijas ar Pirmā Pasaules kara nocietinājumiem.
Jelgavas novada pašvaldība norāda, ka epidemioloģiskās situācijas dēļ Ložmetējkalns janvāra sākumā nepulcēs uz ierastajiem atceres pasākumiem, tomēr pašvaldība rosina individuāli vai ģimenes lokā apmeklēt tradicionālās atceres vietas, izrādot cieņu latviešu strēlniekiem. Pašvaldība no 5. līdz 8. janvārim piemiņas vietu Ložmetējkalnā izgaismos ar svecēm un gaismiņām klusai un svētītai atcerei. Lai apmeklētājus kaut nedaudz pietuvinātu Ziemassvētku kauju laika izjūtām, 8. janvārī visas dienas garumā Ložmetējkalnā skanēs audiomateriāls ar strēlnieku pierakstītajām atmiņām un dziesmām.
Atcerieties, ka dažādi lādiņi un munīcija no iepriekšējiem kariem tiek atrasta šo kauju vietās. Ik gadu pavasarī un rudenī, notiekot aktīviem lauksaimniecības darbiem vai būvdarbu laikā, palielinās arī šo atrasto priekšmetu skaits. Bieži vien šie kara lādiņi tiek aiztikti un pārvietoti, aizmirstot, ka tie ir bīstami un jebkurā brīdī var sprāgt!
Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas speciālisti atgādina par rīcību, atrodot iespējamu sprādzienbīstamu priekšmetu. Pats galvenais – nevajag tos aiztikt, pārvietot vai mēģināt izjaukt!
1. Vieta, kurā priekšmeti atrasti, iespēju robežās jānožogo, jāiezīmē, taču pašus priekšmetus nekādā gadījumā neaiztiekot.
2. Par atradumu jāziņo Valsts policijai, zvanot uz tālruņa numuru 110 un sniedzot atrastā priekšmeta vizuālo raksturojumu.
3. Jārīkojas saskaņā ar saņemtajām instrukcijām, kamēr notikuma vietā ierodas NMN rotas speciālisti, kuri atrastos priekšmetus iznīcinās.
Ziemassvētku kauju grūtie laika apstākļi noveda pie lieliem zaudējumiem un Krievijas armija sešās kaujas dienās zaudēja apmēram 19000 karavīrus. Kā morāli pārliecinātiem karavīriem armijas vadība latviešu strēlniekiem uzticēja svarīgākos uzdevumus, kas savukārt noveda pie arī procentuāli lielākiem zaudējumiem – apmēram 5000 kritušie, ievainotie un bez vēsts pazudušie. Pieminēsim un godināsim kritušo karavīru piemiņu!
Rakstā izmantoti materiāli no informācijas vietnēm www.sargs.lv, www.jelgavasnovads.lv, www.karamuzejs.lv
