Pēc pēdējās vētras daudzi centās aptvert zaudējumus un palīdzēt viens otram. Watsup grupas zumēja no ziņām, bildēm un padomiem, jo mobilais telefons laikam bija palicis vienīgais mūsu saziņas līdzeklis. Bez elektrības nestrādāja nekas cits no tehnoloģijām, mobilo vismaz varēja uzlādēt no mašīnas. Kādu palīdzību un kur novada iedzīvotāji varētu saņemt pēc vētras?

 

Cik droši jutāmies šo dienu laikā, kamēr avārijas dienesti neatlaidīgi centās novērst bojājumus, varam izvērtēt paši, tomēr jautājums paliek – vai tie, kuriem palīdzība bija visvairāk nepieciešama tika savlaicīgi apzināti un vai tā tika nodrošināta cik ātri vien iespējams.

 

Saka, ka 28. – 29. jūlijā Latvijas centrālā daļa bija piedzīvojusi spēcīgākās lietavas (plūdus) atjaunotās Latvijas valsts vēsturē. VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” pārstāvis Andris Vīksne skaidro, ka klimata pārmaiņu rezultātā šādi apdraudējumi kopumā Latvijā būs biežāk, bet vairāk kontekstā ar pērkona negaisa lietusgāzēm, to izraisītiem plūdiem un krasām vēja brāzmām.

 

Vai esam gatavi turpmākām dabas stihijām? Te ir ko padomāt privāti par vidi ap mums – koku un nedrošu būvju pārāk tuvu atrašanos, pirmo nepieciešamības preču rezervju sagādi bet arī mudināt valsts un pašvaldības līmenī pieņemt lēmumus, kuri uzlabotu krīzes situāciju darbu koordinēšanu.

 

Krīzes vadības padomes sēdes laikā, uzklausot ekspertu atzinumus secināts, ka spēcīgo lietavu izraisītās sekas klasificējamas kā plūdi, attiecīgi apdrošināto īpašumu saimnieki var pretendēt uz apdrošinātāju kompensācijām.

 

Latvijas Pašvaldību savienība tika  aicināta uzņemties koordinējošo lomu un sekmēt informācijas apmaiņu par cietušo pašvaldību akūtajām vajadzībām un pārējo pašvaldību un Valsts meža dienesta iespējām palīdzēt ar nepieciešamo tehniku, galvenokārt dažāda veida sūkņiem.

 

Pašvaldība savukārt aicina tos iedzīvotājus, kam postījumi skāruši cilvēka primāro pamatvajadzību nodrošinājumu – pēc iztikas, pārtikas, pajumtes nodrošinājuma noteikti vērsties ar iesniegumu Jelgavas novada Sociālajā dienestā, kas izvērtēs iespējas piešķirt pabalstu:

• piemēram, pabalsta krīzes situācijā apmērs personas mājsaimniecībai ir līdz 1500 euro gadā. Pabalstu var piešķirt naudā un/vai mantiskā aizvietojumā.

Vairāk par to kā persona var pieprasīt pabalstu krīzes situācijā šeit

 

Sniedzot atbalstu iedzīvotājiem, pašvaldība rosina iedzīvotājus visupirms veikt fotofiksāciju notikumam, attiecīgi tad veikt sakopšanas, savākšanas, zāģēšanas darbus un atgādina arī pēc vides sakopšanas veikt fotofiksāciju, lai vēlāk varētu arī dokumentēt darbu procesu.

 

Ņemiet vērā, ka pamanot vēja nolauztus objektus, kā arī kokus vai to zarus, kas var radīt bīstamību un nepieciešama tūlītēja rīcība, piemēram, ja sarauti elektrības vadi, VUGD aicina iedzīvotājus nekavējoties zvanīt uz tālruni 112 un ziņot par notikušo, lai bīstamo situāciju iespējami ātrāk varētu novērst.

Ja koks nogāzies privātā teritorijā, obligāti jāveic nolūzušā koka fotofiksācija un par notikušo jāinformē Jelgavas novada pašvaldības Īpašuma pārvaldes Vides pārvaldības nodaļas speciālisti, kontakti atrodami ŠEIT, attiecīgi tad veikt sakopšanas, savākšanas, zāģēšanas darbus. Atgādina arī pēc vides sakopšanas veikt fotofiksāciju, lai vēlāk varētu dokumentēt darbu procesu.

 

No 31. jūlija līdz 15. augustam Lauku atbalsta dienesta Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS) lauksaimnieki var iesniegt informāciju par vētras un lietavu postījumu apmēru savā saimniecībā.

 

Informācijas sagatavošanā izmantoti dati no www.jelgavasnovads.lv