Aizsardzības ministrs Artis Pabriks intervijā par sabiedrības iesaisti visaptverošā valsts aizsardzībā uzsver, lai arī joprojām valda priekšstats, ka krīzes situācijā par visu parūpēsies Nacionālie bruņotie spēki (NBS), katram sabiedrības loceklim ir jāsāk ar sevi, kaut ar mazumiņu. Aizsardzības nozare esot spērusi lielus soļus, turpinot informēt sabiedrību par sagaidāmo rīcību krīzes situācijās, sniedzot iespējas apgūt iemaņas sevi aizsargāt, kā arī uzlabojot jauniešu gatavību un zināšanas rīcībai krīzes situācijās.
Krīzes situācijā ikdienas dzīve kardināli mainās, jo var nebūt pieejami kritiskie pakalpojumi – elektrība, gāze, apkure, komunālie pakalpojumi, internets un mobilie sakari. Var nestrādāt veikali un benzīntanki, nedarboties bankomāti un maksājumu kartes. Varētu tikt apgrūtināta ārstniecības iestāžu un glābšanas dienestu darbība. Buklets ar informāciju kā savlaicīgi sagatavoties jebkādai krīzes situācijai (šeit)
Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljons aicina Ozolnieku un Jelgavas novada iedzīvotājus pievienoties Zemessardzei un sniegt ieguldījumu mūsu valsts aizsardzības spēju stiprināšanā. Zemessardze dodot iespēju Latvijas Republikas pilsoņiem brīvprātīgi kalpot savai valstij, rūpējoties par tās drošību un aizsardzību.
Dienests Zemessardzē esot iespēja ikvienam Latvijas pilsonim saliedētā komandā ne tikai apgūt militārās pamatiemaņas, bet arī iegūt noderīgas zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai krīzes situācijā aizsargātu savu ģimeni un aizstāvētu Latviju. Vienlaikus dienests Zemessardzē ir iespēja uzlabot savu vispārējo fizisko sagatavotību, paplašināt redzesloku, piedaloties militārajās mācībās gan Latvijā, gan ārzemēs.
Militārās iemaņas zemessargi attīsta no pamatdarba brīvajā laikā – nedēļu nogalēs, atvaļinājuma laikā vai darba dienās. Dienesta laikā zemessargs izvēlas apgūt kādu no militārajām specialitātēm, piemēram, sakarnieka, snaipera, izlūka, prettanku ieroča operatora, militārā mediķa, karavīra-glābēja, ložmetējnieka, militārā transporta autovadītāja, spridzinātāja, radiostaciju operatora u.c.
Turklāt par dienesta pienākumu izpildi un piedalīšanos mācībās zemessargs saņem kompensāciju (sākot no 32 eiro dienā) un apmaksātu ēdināšanu vai tās kompensāciju – 9,96 eiro.Zemessardzē nešķiro pēc tautības, izglītības, specialitātes vai pieredzes. Kandidātam jābūt Latvijas pilsonim vecumā no 18 līdz 55 gadiem ar valsts valodas zināšanām vismaz vidējā (B1) līmenī, ar atbilstošu veselības stāvokli un fizisko sagatavotību. Ar kandidātu prasībām var iepazīties Zemessardzes mājaslapā www.esizemessargs.lv vai www.zs.mil.lv.
Informācija sagatavota izmantojot www.jelgavasnovads.lv un www.mil.lv materiālus
