Wikipēdija saka, ka saskaņā ar iesakņojušos mītu 8. martu kā sieviešu solidaritātes cīņā par sieviešu tiesībām dienu sākuši svinēt, pateicoties 1857. gada 8. marta notikumiem Ņujorkā, kad ielās izgājušas sašutušās tekstilrūpniecībā strādājošās sievietes protestēja pret pārlieku smagajiem darba apstākļiem, pārlieku ilgo darba dienu un neadekvāti mazo samaksu par darbu. Policija demonstrāciju esot izklīdinājusi ar šāvieniem, vairāki desmiti protestētāju nogalinātas vai ievainotas. Savukārt kreisās partijas visā pasaulē šos notikumus sākušas pieminēt — sākumā kā sēru dienu, pēc tam kā sieviešu solidaritātes dienu. Vēsturniekiem nav izdevies rast pierādījumus, ka kas tāds Ņujorkā 1857. gada 8. martā būtu noticis. Mīts radās 20. gadsimta 60. gados PSRS, lai piesaistītu starptautisko sieviešu dienu šajā valstī valdošajai ideoloģijai.

 

1975. gada 8. martā ANO sāka svinēt Starptautisko sieviešu dienu. 1977. gadā ANO Ģenerālā asambleja ar rezolūciju Nr.A/RES/32/142 ieteica dalībvalstīm katru gadu (datumu izvēloties atbilstoši vietējai kultūrai un paražām) svinēt Cīņas par sieviešu tiesībām un Apvienoto Nāciju organizācijas starptautiskā miera dienu, ko ANO piesaistīja 8. martam.

 

Latvijas Valsts arhīvi savukārt norāda, ka Starptautiskā sieviešu diena –    sieviešu solidaritātes diena veltīta visām sievietēm, neatkarīgi no sociālā vai bioloģiskā statusa. Pirmo reizi Sieviešu diena svinēta ASV.

1909.gadā Amerikas sociālistiskā partija izsludina februāra pēdējo svētdienu par Nacionālo sieviešu dienu.

1910.gadā Starptautiskajā sociālistiskajā sieviešu konferencē Kopenhāgenā vācu sociāliste Klāra Cetkina ierosina svinēt starptautisku sieviešu solidaritātes dienu.

 

Sākotnēji šo dienu dažādās valstīs svin dažādos datumos.

1913.gadā Vācijā to svin 12.martā, Šveicē un Nīderlandē – 9.martā, Krievijas impērijā un Francijā – 2.martā.

1914.gadā lielākā daļā Eiropas valstu sieviešu dienu sāk svinēt 8.martā.

Padomju Krievijā 8.martu nolemj atzīmēt sākot ar 1921.gadu.

1966.gadā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Augstākā Padome Starptautisko sieviešu dienu pasludina par valsts svētkiem un brīvdienu.

 

1945.gadā, kad Latvija nonāk Padomju Savienības sastāvā un padomju funkcionāri sāk aktīvi ieviest „jaunās padomju tradīcijas”, 8.marts arī Latvijā kļūst par svinamu dienu.

1990.gadu sākumā, Latvijai atgūstot neatkarību, saistot svētkus ar PSRS okupācijas mantojumu, Starptautisko sieviešu dienu pārstāj svinēt.

Kopš 2008. gada tā oficiāli atzīta par atzīmējamu dienu, taču ne brīvdienu. Tradicionāli 8. martā sievietes tiek sveiktas ar ziediem un laba vēlējumiem.

 

 

Rakstā izmantoti materiāli no www.latvijasarhivi.lv un lv.wikipedia.org