Boulings ir sporta veids, kas pārņēmis savā varā 16 gadīgā  Ozolnieku vidusskolas 10. klases skolnieka Riharda Kovaļenko  dzīvi. Aizsākumi tam meklējami nodarbībās “Boulinga Akadēmijā”.

Nu jau piecus gadus viņš trenējas un izzina šo spēli, kas devusi viņam godpilnos titulus Latvijā – Pirmais junioru un sestais vīriešu konkurencē!

Latvijas Boulinga Federācijai ir sava mājas lapa www.lbf.org.lv , kurā bieži tiek minēts Riharda vārds un nopelni. Pārāk garš priekš šī apraksta būtu saraksts, kas uzskaitītu visus viņa iegūtos titulus. Tepat galerijā viņš ir redzams ar vienu no apbalvojuma medaļām, kuras tik daudz izrotā plauktus Riharda istabā.

Sportista dienaskārtībā ir bijuši  dažādi turnīri Latvijas mērogā, Eiropas un Pasaules čempionāti, un pirms pāris gadiem arī lielākais līdz šim ceļojums uz Ameriku, Detroitu.

Sacensību sezona protams neņem vērā skolas stundu sarakstus, bet izpratne un atsaucība no skolotāju puses ir nenovērtējama.

Daudz ir jāmācās un jāapgūst ne tikai skolā. Arī boulingā, īpaši jau profesionālā spēlētāju līmenī, ikdienas fiziskās sagatavotības  treniņi un jaunu prasmju apgūšana prasa neatlaidīgu uzcītību.

Rihards iepazīstina mani ar tehniskajām niansēm:

“Es spēlēju ar 15 bumbu, tās svars ir 7 kilogrami. Somas pārvietošanai ir dažādas – vienvietīgās kur liek vienu bumbu, divvietīgas kur liek divas bumbas un trīsvietīgas, kur liek trīs bumbas. Es pārsvarā izmantoju trīsvietīgas somas jo ar viņam ir ērtāk pārvietoties (bet tas ir 21kg! es saku) tās ir ar ir riteņtiņiem. Uz spēlēm katru reizi es ņemu līdzi sešas bumbas (42 kg!) jo katrai bumbai ir savas priekšrocības un iespējas.
Bumbā es lieku 3 pirkstus, es esmu vienroku spēlētājs, ir arī divroku spēlētāji, kuri bumbā liek tikai 2 pirkstus.

Protams, Riharda spējas un uzcītība ļautu viņam startēt vairāk un dažādākās sacensībās, bet tās visas ir izmaksas. Ģimenes atbalsts ir tas, kas virza un atbalsta, morāli un finansiāli.

” Vieta sponsora vārdam uz krekliņa joprojām ir brīva”, smaidot saka mamma Irina – jaunā talanta vispatiesākais fans.

Tiekoties es nevarēju neizmantot iespēju un pajautāt Rihardam, kā jau  profesionālim, padomu – kur tad labāk mērķēt lai trāpītu?

“Uz celiņa stāv 10 ķegļi, no 1 līdz 10 ķeglim rindas kārtībā, lai dabūtu ‘straiku’ labās rokas spēlētājam vislabāk ir trāpīt starp 1 un 3 ķegli, bet kreisās rokas spēlētājam starp 1 un 2 ķegli,” izsmeļoša un ātra ir Riharda atbilde.

Lai Jaunais gads mums visiem nes sasniegumus, izturību un veiksmi! Bet jo īpaši jaunajiem talantiem lai arī kur viņi būtu un ko darītu!

Laimīgu 2020 gadu! 😉