Vēl jaukajās vasaras dienās man radās izdevība viesoties vietējā Ozolnieku novada uzņēmumā, kur pieļauju katrs no saldā miestiņa cienītājiem gribētu pabūt – Miķeļa alus darītavā. Un ko es tur atklāju? Mums ir pašiem savs oriģināls un garšīgs alus, pie tam ar nosaukumu Ozolnieku!

Muciņas ar nesen saraudzēto alu lepni pieturēja Andris Vereščagins, SIA “Miķeļa alus darītava” direktors: ”Receptes domājam paši – testējam un eksperimentējam.  Ozolnieku alus ir  dabīgs alus, ko gatavo, izmantojot klasisko vārīšanas metodi — ar vaļēju raudzēšanu un trīs nedēļu izturēšanu. Šo garšas ziņā piesātināto, veldzējošo un putojošo miestiņu vienu dienu vāra, septiņas raudzē un trīs nedēļas nostādina. Un tikai tad “Ozolnieku alus” nonāk tirdzniecības vietās”.

Piekritīsiet, ka mūsdienās ražotāji, šķirnes un garšas ir neskaitāmas un gaumes tik dažādas un atšķirīgas. Interesanti, ka katras valsts iedzīvotāji savu nacionālo alu tomēr uzskata par vislabāko. Tepat Miķela alus darītavā pie sienas ir plakāts ar dažādo alus šķirņu sadalījumu, bet man tas vairāk gan atgādina Mendeļejeva ķīmisko elementu tabulu, ja tādu vēl atceraties.

Hokejista attēls šeit nemaz nav nejaušība, jo šis alus brūzis ir latviešu hokejista Miķeļa Redliha ideja un lolojums. Ledusauksts alus varētu būt labs veldzējums ne tikai vasarā. Sarunās par alus brūža vadīšanu Andris stāsta, ka vairāk protams alus tiek saražots un patērēts vasaras sezonā, arī iztirgots vairāk: ”’Dzīvais alus nav nedz pasterizēts, nedz filtrēts pēc tā izgatavošanas. Derīgums termiņš ir īss, tikai trīs mēneši, tā nu plānojam kad un ko ražot, kā tirgot. Pudeļu alus pret lejamo alu mums šobrīd sastāda proporciju 50/50. Protams vēlamies vairāk tirgot lejamo alu. Vasarā paši un kopā ar saviem sadarbības partneriem piedalamies dažādos pasākumos pa visu Latviju. Arī pie eksporta tirgiem strādājam, samērā tuvu bijām par sadarbību uz Lielbritāniju, bet sakarā ar “Brexit” šis jautājums šobrīd ir apturēts”.

Kaut arī daļa iedzīvotāju uz alu noraugās ar atturīgu domu par pārāk lielo alkohola patēriņu, miestiņam kā dabiski raudzētam veselīgam dzērienam ir ļoti sena vēsture. Un ne velti rudenī, kad svinēja ražas svēkus, tie tika atzīmēti ar svaigi raudzētu alu.

Spēcīga un nu jau vairāk kā 200 gadus sena tradīcija tiek uzturēta Vācijā, kuras Bavārijas alus svētki Oktoberfest ir ļoti dzirdēti un varbūt pat arī pieredzēti. Mūsdienās tas ir kļuvis par nacionālās kultūras un tautas festivālu, kas tiek atzīts par lielāko pasaulē un kura apmeklētāju skaits nu jau sniedzas ap seši miljoni. Svētkiem aizvien vairāk tiek piesaistītas dažādas auditorijas, domāts par izklaidēm ģimenēm un kultūrvēsturiskām vērtībām, piemēram,  festivāla laikā līdz 18.00 vakarā drīkst spēlēt tikai un vienīgi Bavāriešu pūšamo instrumentu mūziku.

Nupat arī mūsu galvaspilsētā un citviet sāk uzrīkot Oktobra alus svētkus. Cerams, ka arī mēs tajos saglabāsim un uzturēsim savas tautas tradīcijas, atbalstīsim vietējos ražotājus un vienkārši labi pavadīsim laiku. Jo nekur alus negaršo tik labi kā mājās!

Rakstā izmantoti arī attēli un informācija no https://www.oktoberfest.de/en/